Šī J. Jaunsudrabiņa doma bija kā vienojošs motīvs nometnes saturā, jo, dzīvodami rakstnieka dzimtajā novadā, nometnes dalībnieki ne tikai pētīja spilgto personību un viņa daiļradi (“Baltā grāmata”, “Ar makšķeri” un dzeja), bet arī netradicionālā veidā iepazina Latvijas vēsturi, izmantojot materiālus par Latvijas jubilejas monētām.
Ar lielu rūpību tika veidoti dažādi rokdarbi – filcēta baltā sirds, apgleznota krūzīte, baltās sveces dekorētas ar augu materiāliem, darinātas patriotiskas rokassprādzes. Bērni daudz gleznoja pēc J.Jaunsudrabiņa dzejas motīviem, inscenēja makšķernieku stāstus, veidoja īsas ludziņas pēc “Baltās grāmatas” motīviem.
Vakari nometnē pagāja drastiskos tautas deju soļos un dziedāšanā, gājām pārgājienā pa saistošu dabas taku, rīkojām dažādas sporta spēles.
Atvadoties no J. Jaunsudrabiņa zemes, apmeklējām arī rakstnieka muzeju “Riekstiņi” un kapos nolikām ziedu un ozolzaru vītni.
Katrs nometnes dalībnieks atzina, ka ir atklājis sev J.Jaunsudrabiņa daudzšķautnaino personību, sapratis spilgtākos Latvijas vēstures momentus un galvenais – ieguvis daudz jaunu draugu kopīgajās sadarbības aktivitātēs.
Nometne noslēdzās ar ceļojumu pa Kurzemi. Liepāja daudziem dalībniekiem bija liela atklāsme gan kultūras un vēstures faktu ziņā, gan arī izjūtu ziņā, jo ļoti labi sajutām, ka te patiešām piedzimst vējš.
Lai arī tikai bērni, bet tomēr nopietni 8 Eiropas valstu pārstāvji, šķiroties nometnes beigās apzinājās mazās Latvijas lielo lomu katra dzīvē.
Nometnes vadītāja S.Dimante
