Ceļamaize 9.klašu absolventiem
Un, kad no grāmatas es acis ceļu,
tad redzu, dzīve, kāds ir lielums tevī.
Tur ārā- viss, ko dzīvoju es sevī,
nekur nav robežu, tik daudz ir ceļu,
pa tiem es savu domu tālāk veļu…
/Rainers Marija Rilke/
Jūnijā uzplaukušo ziedu aromāts un rudzu maizes smarža vēsta mums, ka ir pienācis laiks satikties un atvadīties no mūsu devītajiem. Svinīgas un sirsnīgas klases audzinātāju uzrunas un priekā satrauktas absolventu sirdis... Jā, tas ir izlaidumu laiks- ziedošas jaunības un pieaugšanas svētki, kad saproti –dzīve ritēs citos ceļos, jaunās domās un citādās jaunās dzīves zinību apguvēs.
Šogad tas ir neparastāks, jo devītie dokumentus un apsveikumus saņēma, ierodoties skolā pa divi. Katram absolventam skolas direktore un klases audzinātājas veltīja apsveikuma vārdus, un prezentācijā varēja paskatīties, kā, it kā nemanot, it kā pa kluso, visi no maziem un spurdzošiem knēveļiem ir izauguši par staltiem dēliem un meitām . Klases audzinātājas skolēniem veltīja ceļa vārdus un pasniedza ceļamaizi, kas tika īpaši pasūtīta devītajiem Aglonas maizes muzejā.
Skolēnos valdīja nelies uztraukums un arī neparastu svētku sajūta, izskanēja pateicības vārdi skolai un skolotājiem.
Absolventi saņēma apliecības par pamatizglītības iegūšanu, bet priekšā vēl grūts darbs! Šovasar viņi stāv dzīves krustcelēs, kad ir jāizvēlas pareizais ceļš, pa kuru iet, jādomā par savu tālāko izglītību: kāda tā būs, kur to turpināt.
Lai mūsu absolventiem pietiek gribasspēka jaunu virsotņu sasniegšanai! Atcerieties, ka cilvēka griba ir viņa debesis!
