SKOLAS JAUNUMI

“Tas ir Lāčplēs's, kas te cīkstas
Vēl ar svešo naidnieku,
Laimdota tur pili skatās,
Gaida, kamēr uzvarēs.
Un ar reizi nāks tas brīdis,
Kad viņš savu naidnieku,
Vienu pašu lejā grūdis,
Noslīcinās atvarā, -
Tad zels tautai jauni laiki,
Tad būs viņa svabada!”
(A.Pumpurs, eposs “Lāčplēsis”)

Lāčplēša diena - Latvijas Atbrīvošanas kara nozīmīgākā uzvara. Ar šo datumu aizsākas Patriotu nedēļas pasākumi, kad īpaši atceramies un godinām visus, kuri izcīnījuši neatkarīgu Latvijas valsti.
Laiks no Latvijas Republikas proklamēšanas dienas 1918. gada 18. novembrī līdz 1919. gada 11. novembrim bija viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē, kad tika izcīnītas vairākas kaujas, cenšoties aizstāvēt valsts neatkarību. Tikai 1919. gadā, kad Atbrīvošanas kara laikā iekarotāji tika padzīti no Rīgas, kļuva skaidrs – neatkarība ir aizstāvēta. Īpašu uzmanību Bermonta karaspēka un Latvijas valsts armijas cīņas piesaista ar faktu, ka latviešu cīnītāji bija skaitliskā mazākumā, turklāt sliktāk bruņoti. Joprojām kā galvenie Latvijas valsts armijas uzvaras iemesli tiek minēti latviešu karavīru drosme un varonīgums.
11. novembri - Latvijas brīvības izcīnītāju dienu - atzīmē kā Lāčplēša dienu. 1919. gada 11. novembrī tika nodibināts Lāčplēša kara ordenis - Latvijas valsts augstākais militārais apbalvojums. Ordeņa devīze ir "Par Latviju". To piešķīra par kaujas nopelniem, kā arī par ieguldījumu Latvijas atbrīvošanas karā un nopelniem Latvijas valsts dibināšanā.
Lāčplēša dienā Latvijā ir tradīcija ēku logos ielikt svecītes, tā godinot kritušo brīvības cīnītāju piemiņu.
Par jaunu tradīciju daudzviet Latvijā kļuvuši Lāpu gājieni uz piemiņas vietām, godinot Latvijas brīvības cīnītājus.