“1990. gada 4. maija rītā gatavojos doties uz parlamentu kā uz svētkiem. No skapja izņēmu savu dzelteno kleitu. To vilku mugurā tikai īpašos gadījumos. Sapratu, ka īpašākas dienas par šo manā mūžā vairs nebūs. Augstākās padomes namā skanēja visas pasaules valodas. Namā pulcējās žurnālisti, operatori un fotogrāfi. Viņi atbrauca no daudzām pasaules valstīm, lai pastāstītu pasaulei par svarīgu notikumu Baltijas valstu vēsturē. Cilvēki, kas pulcējās pie padomes ēkas, bija nepacietīgi, arī viņi gaidīja nozīmīgo lēmumu. Balsojums par Neatkarības deklarāciju sākās tikai pēc pusdienas pārtraukuma. Svarīgo notikumu translēja radio, un cilvēki uz ielas varēja klausīties un skaļi skaitīt balsis līdzi. Vajadzēja vismaz simt trīsdesmit divas balsis, un kad tās saskaitīja, bija skaidrs, ka lēmums jau ir pieņemts! Es skatījos cilvēku gaišajās sejās. Lai kurp skatītos, visur bija smaidīgi, laimīgi cilvēki.”(Pēc S. Kalnietes grāmatas “Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām, viņi lūza”)
Kā radās Baltā galdauta svētki? Baltā galdauta svētku ideja radās 2015.gadā, kad veica Latvijas iedzīvotāju aptauju par 4. maija svinībām un secināja, ka tikai 2% iedzīvotāju šos svētkus ierindoja starp nozīmīgākajiem. Kā rādīja aptaujas dati, daudzi 4. maija brīvdienu izmantoja, lai strādātu dārzā vai atpūstos dabā. Tāpēc valsts simtgades organizatori 2016. gadā pirmo reizi aicināja 4. maiju svinēt kā Baltā galdauta svētkus. Baltais galdauts varētu būt visus vienojošs simbols, tāpat kā dziesmas spēks.
Dziesmas spēka un varas augstākais punkts bija 1990. gada Dziesmu un deju svētki. To repertuārs pēc daudziem gadu desmitiem bija brīvs no cenzūras. Ar dziesmas palīdzību tauta bija spējusi izcīnīt brīvību un neatkarību.
Atceroties šos notikumus, skolā skanēja radio pārraide. No rīta neierasta rosība valdīja skolas gaiteņos, jo 6. un 7. klases skolēni īpaši gatavojās šai dienai, ieskandināja skolu ar dziesmām “Sarkanbaltsarkanais”, “Kur dzīvo laime?”, “Piena ceļš”, “Dziesmiņa par notikumu”.
Dziesmas spēks patiesi ir liels, jo gaisā virmoja neviltots pārdzīvojums par kopā dziedāšanu, uzmundrinājums, satraukums un prieka gaviles.
No sirds sveicam Jūs Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā!
