SKOLAS JAUNUMI

Jau pirmajos neveiklajos zīmējumos uz Francijas un Spānijas alu sienām vērojams tas, ko saskatām arī Vinsenta van Goga subtropu cipresēs, Monas Lizas smaidā un Arta Ostupa dzejas motīvos – mūžīga, dabiska nepieciešamība pēc evolūcijas, neremdināma radīttieksme.
Bieži vien cilvēks, kas mākslas jomā nav pietiekami izglītots, sastopoties ar modernās mākslas darbu, domā, ka tas ir nesakarīgs ķēpājums vai smērējums. Skaisto spēj saskatīt arī nesagatavots kultūras notikuma patērētājs, tomēr orientēties un izprast procesus – tas jau ir krietni sarežģītāks uzdevums.
Kas ir tas, ko cilvēks uztver un sajūt, skatoties uz mākslas darbu? Un kas ir noteicošais faktors mākslas darba izpratnē? Uz šiem un citiem jautājumiem 7. februārī atbildes meklēja iniciatīvas “Latvijas Skolas soma” ietvaros organizētās nodarbības “Virtuālais planetārijs” dalībnieki, piekto, sesto un septīto klašu skolēni.
Pasaule attīstās strauji, māksla tai līdztekus. Noskatoties leļļu un animācijas izrādi - piedzīvojumu virtuālajā realitātē, skolēni paplašināja zināšanas par mākslas pirmsākumiem un mākslinieka lomu, kā arī apjauta nozīmīgākās mākslas vērtības.
Nodarbībā skolēni tika iepazīstināti ar mūsdienīgai mākslai raksturīgo tieksmi kombinēt, izskaust tīros žanrus. Uzvelkot 3D brilles, dzejas teksts pārstāj funkcionēt kā savrupa vienība, to pievienojot animācijai, rodas blīvāki un reizē sarežģītāki darbi, kartes – kurās skolēni, kas nodarbību apmeklējuši, spēj orientēties. Skolēni pasākumu vērtē kā lietderīgu un jauniegūtās zināšanas - kā svarīgu instrumentu. Pēc nodarbības dalībnieki iepazīstināti ar nozīmīgākajām mūsdienu literatūras tendencēm un analizējuši jaunāko latviešu dzejnieku darbus.