Pieminot 1949.gadu
26.03.2025
“Antoņina izcepusi maizi, sacepusi gaļas šķēlītes, sasien pauniņā un 25.martā no paša rīta ved bērniem uz pilsētu, bet tur dīvaini kluss, kā izmiris. Aizvestie prom, neaizvestie pa kaktiem salīduši. Drīz Antoņina uzzina ka viņas bērnus bruņoti vīri aizveduši” – atmiņas no Andras Manfeldes grāmatas “Mājās pārnāca basa”.
Pieminot 1949.gada 25.-29. marta traģiskos notikumus, pilsētas iedzīvotāji pulcējās pie piemiņas akmens “Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem”.
Vairākas paaudzes sanāca kopā, lai pieminētu to 42125 Latvijas iedzīvotājus, kas tika izsūtīti mūža nometinājumā uz Sibīriju. Atceres brīdis sākās kopā dziedot Latvijas valsts himnu “Dievs, svētī Latviju!” Klātesošos uzrunāja Daugavpils pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, Daugavpils Latviešu biedrības priekšsēdētāja Līvija Jankovska un citi sabiedrībā nozīmīgi cilvēki.
Nozīmīgi ir tas, ka piemiņas pasākumā piedalījās Daugavpils skolu jaunatne ar dzejas lasījumiem un pārdomās par 1949.gada notikumiem.
“Aizrestotie ešeloni,
Liekas, ka par sirdi pāri
Braucat, tumši dunēdami…” Elzas Ķezberes dzejolī pausto sāpi izdzīvoja Daugavpils Saskaņas pamatskolas audzēkne Eva.
