Meteņos brauca tālos viesos pie brāļiem un māsām, lai nostiprinātu savstarpējās saites, kā arī vizinājās ar ragavām, dziedāja, dejoja, gāja rotaļās. Visas izdarības bija vērstas uz to, lai veicinātu auglību un izdošanos jaunajā saimnieciskajā ritumā. Meteni visi gaidīja ar prieku, jo ziema iet uz beigām un tuvojas pavasaris. Šis bija pats lielākais ķekatu laiks, un beidzamā reize pirms Mārtiņiem, kad vēl varēja iet ķekatās. Arī šodien, kristietības laikā, pirms Lielā Gavēņa, Pelnu dienas ir aizgavēnis - tas pats metenis.
12.februārī Daugavpils Saskaņas pamatskolas skolēni un skolotāji atvadījās no ziemas un ieskandināja pavasari. Rīts skolā sākās neparastā rosībā, skolēni nāca maskās, kuras daži nenoģērba visas dienas garumā, nesa ēdienus un skolas ēdnīcā varēja mieloties ar pankūkām. No pulksten 12.40 pie ieejas skolā sākās ķekatnieku gājiens mūzikas pavadījumā.
Visaizraujošākā aktivitāte bija dejošana, kuras laikā atcerējāmies gan jau zināmus deju soļus, „Tūdaliņ-tagadiņ”, „Plaukstiņ polka”, „Sudmaliņas”, gan arī iemācījāmies jaunas dejas. Atcerējāmies interesantus Meteņdienas ticējumus par lieliem kāpostiem, gariem matiem meitām un gariem liniem, protams, ne jau par gariem liniem, braucot ar ragaviņām un dejojot, bērni domā. Bērniem vienkārši patīk svētki! Un līksmībai jebkurš iemesls labs. Meteņdiena ir arī bērnu diena, kad bērni saņem Laimas veltes. Tie kuri šajā dienā bija uzmanīgi un veikli, noķēra “laimes saldumiņu”, kuru, vienlaicīgi ar sniega pikām, dāvāja metenis atvadoties.
Meteņdienas svinības turpinājās ar lekšanu maisos, komandas slēpošanu, pogu mešanu, sniega piku mešanu mērķī un lielā zīmuļa dancināšanu.
Ikviens tika aicināts apvilkt masku vai pārģērbties kādā pasaku tēlā un svinēt kopā tradicionālos latviešu gadskārtu svētkus, tādējādi uzturot dzīvas tradīcijas, gūstot prieku, spēku un veselību, un apzinoties savu piederību Latvijai.
Rakstu sagatavoja
Daugavpils Saskaņas pamatskolas direktores vietniece izgl. jomā
Dace Plociņa