SKOLAS JAUNUMI

Ilgtspējība pieprasa vienotu skatījumu uz sabiedrību un dabu. Arvien skaidrāks kļūst tikai tas, ka nepieciešamas radikālas pārmaiņas – tādas, kurās iekļautas ekonomiskās un sociālās reformas. Šodien pasaules iedzīvotāju patērētie resursi ir vairāk nekā ekosistēmas var nodrošināt. Lai sociālā un ekonomiskā attīstība notiktu ilgtspējības ietvaros, mūsu sabiedrībai ir radikāli jāmaina savs preču ražošanas un patēriņa veids. Resursu pārāk lielo izmantošanu var sajust pēc radušos atkritumu palielināšanās. Tāpēc ir jāizveido apstākļi, lai samazinātu dabas resursu izmantošanu, reģenerējot esošo resursu (atkritumu) atgriešanos ražošanas ciklā. Ja atkritumi tiek nepareizi apsaimniekoti, tie vairs nav resursi un rada piesārņojumu. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai tās plašākā izpratnē ietver pamatizglītības kvalitātes uzlabošanu, izglītības pārorientēšanu uz ilgtspējību, pilsoniskās apziņas veicināšana un izglītošanas visās sabiedrības grupās un slāņos sekmēšanu. Daugavpils Saskaņas pamatskola darbojas Ekoskolu programmā, lai veicinātu pilsonisko apziņu un sekmētu izglītošanu visās sabiedrības grupās. Ekoskolas gada tēma 2020./2021.m.g. tika izvēlēta “Atkritumi”.
Erasmus+ projekta ietvaros “Izglītojamo 21.gs.prasmes ANO sociālo mērķu attīstības kontekstā” Daugavpils Saskaņas pamatskolā notika nodarbības “Materiālu otrreizējā pārstrāde” aprobācija.

Nodarbības mērķis bija:
- veidot izpratni par atkritumiem kā resursiem;
- veicināt ikdienas dzīves izmaiņas, lai veicinātu apkārtējās vides uzlabošanos;
- veicināt izglītojamo atbildības sajūtu dažādos mācību priekšmetos;
- radīt jaunu produktu.

Nodarbības sākumā skolēni tika iepazīstināti ar atkritumu cikla nozīmi, atkritumu veidiem un to sastopamību ikdienas dzīvē. Skolotāja piedāvāja izvērtēt un analizēt situācijas par polietilēna iepakojumiem (polietilēns, EPI polietilēns, bioplastmasa). Turpinājumā izglītojamie dalījās pieredzē par to, kāda veida iepirkumu maisiņus viņi vai viņu ģimene lieto ikdienā.
Nodarbības laikā izglītojamie uzzināja kā top polietilēns, kādas ir tā īpašības un izmantošanas iespējas, diskutēja par auduma un polietilēna maisiņu priekšrocībām un trūkumiem. Skolotāja piedāvāja veikt praktisko darbu, lai pārbaudītu kokvilnas auduma un polietilēna īpašības - mehāniskā izturība, ūdenscaurlaidība. Rezultātā izglītojamie ieguva pamatprasmes jauna materiāla radīšanā, savienojot kokvilnas audumu un polietilēnu ieguva kompozītmateriālu ar jaunām īpašībām. Šāda materiāla mehāniskās un ūdenscaurlaidības īpašības ir apmierinošas, lai varētu radīt jaunu produktu, piemēram, iepirkuma maisiņu, somiņu vai maciņu.