SKOLAS JAUNUMI

Tā ir diena, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Daudzi no viņiem, tostarp sievietes, sirmgalvji un bērni dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs un mūža nocietinājumus, daļa – palika uz mūžiem Sibīrijas sniegos. Šajā dienā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem.
No Latvijas tika izsūtīti vairāk nekā 42 000 cilvēki. Iedzīvotāji tika izsūtīti veselām ģimenēm bez jebkāda tiesas sprieduma.
25. marta dienā karogus rotā sēru lentes, bet izsūtīto radinieki, izsūtīšanu piedzīvojušie un mājās atgriezušies cilvēki, kā arī pārējie iedzīvotāji piemin baigos notikumus un tajos cietušos tautiešus un viņu sūros likteņus.
25.martā mūsu skolas skolēni apmeklēja piemiņas pasākumu un nolika ziedus pie piemiņas akmens Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem. Elza un Reinis pirms ziedu nolikšanas ļoti izjusti veltīja komunistiskā genocīda upuru piemiņai dzejoli par ilgām pēc dzimtenes. Īpaši sirsnīgi tas skanēja tādēļ, ka Elzas vecmāmiņa piedzīvoja šo stāstu, kas dziļi sāp ģimenes liktenī. Emocionālo noskaņu radīja klusa R.Paula "Circenīša Ziemassvētku" melodija, jauniešu lasītie izsūtīto cilvēku atmiņu fragmenti. Ticību, ka mūsu tautai nekad tas vairs nebūs jāpiedzīvo, deva vienošanās kopējā lūgšanā.
28. martā mūsu skolas skolēni piedalīsies Latvijas okupācijas muzeja tiešsaistes nodarbībā “Padomju deportācijas: Ar bērna acīm”. Nodarbības pamatā ir Benitas Plezeres bērnības atmiņas, zīmējumi un intervijas fragmenti, kas ļāva skolēniem, izmantojot vienas ģimenes piemēru, izprast deportēto cilvēku pārdzīvoto aresta laikā, bargajā ceļā uz Sibīriju un dzīvē izsūtījumā.